Rudzupuke.NET

Pilnīgi neizbēgami tuvojas TAS, no kā daudzi baidās katru gadu un vienlaikus arī tas, ko daudzi gaida katru gadu. Gaida laikam vairāk iemīlējušies un neprātīgie, un protams arī bērni. Gaida svētku brīnumu.

Šoreiz gribēju uzrakstīt par ko citu – par dāvanām. Vēsturiski dāvanas laikam dāvināja, kā pateicības izrādīšanu, atsevišķos gadījumos arī kā cieņas izrādīšanai un kā upurēšanas institūtu. Mūsdienās protams ir kļuvis, vairāk vai mazāk, par ikdienas spiestu nepieciešamību, varbūt arī ieradumu. Galu galā mums neviens neliek dāvināt dāvanas, tomēr visi no mums tās gaida.

Parasti arī pašas dāvanas izvēles process sagādā dāvinātājam vislielākās galvassāpes. Šeit manuprāt visspilgtāk atspoguļojas tas, cik ļoti mēs (ne)pazīstam apdāvināmo objektu. Vieglāk ir, ja cilvēkam, kuram dāvana domāta ir kaut kādas viegli realizējamas vajadzības, tomēr viss daudz vairāk sarežģījas, ja par šo cilvēku varam pateikt – viņam viss ir – vai viņam neko nevajag. Tad nu nākas likt lietā iztēli.

Bet pati dāvana. Ko tā saka par dāvinātāju? Tipiskākās izmisuma dāvanas agrāk bija grāmatas, mūsdienās to ļoti veiksmīgi aizstāj dāvanu kartes. Tomēr šādas dāvanas manuprāt liecina tikai par to, ka dāvanai ir pavisam formāls raksturs un, ka dāvinātājam ir pilnīgi vienalga. Protams, ja dāvana nav pasūtīta vai Jūs pilnīgi droši ziniet, ka šis cilvēks šo grāmatu izlasīs, viņš daudz lasa vai viņu interesē grāmatā ietvertā tematika. Pretējā gadījumā tā ir un paliek izmisuma dāvana.

Tāpat man šķiet nožēlojamas dāvanas, kuras ir paredzamas. Nepaslinkojiet, iesaiņojiet dāvanu tā, lai tā tomēr cilvēkam sagādātu, kaut nelielu pārsteigumu. Nelielu gaidīšanas prieku. Minējumu. Manuprāt tie varētu būt labākie mūsdienu dāvināšanas mērķi. Sagādāt prieku.

Cik maksā laba dāvana? Jaunie krievi(latvieši) noteikti teiktu, jo vairāk, jo labāka dāvana. Protams daudzi no mums neatteiktos no skaistām un dārgām dāvanām, tomēr saņemot šādu dāvanu Jums ir jārēķinās, ka dāvinātājs visticamāk kaut ko par to vēlas pretī. Jo pēc būtības jebkura dāvana ir jānopelna.

Kopumā šo visu noslēdzot gribas ieteikt, dāviniet dāvanas, kuras cilvēkiem sagādā prieku. Nedāviniet ķeksīšus, jo tos tiešām nevienam nevajag. Un visbeidzot, nepaslinkojiet un iesaiņojiet skaisti dāvanu, jo visupirms to tomēr novērtēsim ar skatienu.