Rudzupuke.NET

Man liekas, ka tad, kad visi cilvēki aug, kaut kādā brīdī visi sagrib būt populāri, atpazīstami, iekārojami, cienījami. Vārdu sakot tādi, kuru viedokli ņem vērā liela vai ievērojama sabiedrības daļa. Parasti šī fāze ir īsa un vairumam tā laideni pāriet fāzē, kur gribas būt pašam krutākajam, pašam labākajam un pašam stilīgākajam. Tas protams arī zināmā mērā sasaucās ar pirmo. Tomēr ne reizi netiek savilktas paralēles ar to, ko sev līdzi nes popularitāte. Read the rest of this entry →

vispār pēc noklusējuma cilvēki dalās divās lielās grupās – tie, kuriem ir attiecības (ar tām izrietošajām sekām – “laimīgā” ģimenes dzīve,utt), un tie, kuriem tādas nav, nekad nav bijis un izskatās, ka nebūs.

ja mēs aplūkojam pirmos, tad parasti vieni viņi nemēdz būt ilgi, parasti viņu attiecības ir ilgstošas un stabilas, varbūt nedaudz bālas, bet tādas ir. brīžos, kad viņi tomēr nokļūst brīvā statusā, tas nevelkas ilgi un jau pēc salīdzinoši īsa laika, viņi atkal ir laimīgajā ģimenes dzīvē.

savukārt otrie parasti ir vieni, tie paziņas, kas viņus satiek retāk vai nu redz viņus tikai vienus vai arī katreiz ar kādu citu. diemžēl viņu attiecības (ja tādas vispār ir) ilgst maksimums dažus mēnešus un vairumos gadījumu tās beidzas tā īsti nesakušās. taisnības labad jāpiebilst, ka šīs daudzās attiecības parasti ir ļoti spilgtas, krāšņas un piedzīvojumiem bagātas, kas tiek pavadītas ar plašu emocionālo notikumu gammu.

jāpiebilst, ka paradoksāls fenomens ir fakts, ka abas šīs puses, ļoti regulāri vēlas nokļūt otras cilvēku grupas statusā, tāpat kā tas, ka laiku pa laikam konstatē, ka tā kā viņi dzīvo, tā arī ir labi. protams, abām šīm cilvēku grupām ir raksturīga samierināšanās ar savu stāvokli un sajūta, ka tu pats esi bezspēcīgs kaut ko tajā visā mainīt.