Rudzupuke.NET

Šodien man kaut kāda traka muša traks ods iekoda, kā rezultātā man rādās čupa nepiepildītu vēlmju.  Turklāt, lai tas viss kopā neliktos ar mazuma piegaršu pēkšņi radās sajūta, ka tūlīt vasara būs cauri, bet es taču tik daudzas lietas biju nolēmis paveikt šajā vasarā. Nu, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru. Nu vismaz tik daudz, lai nospēlētu «Seši mazi bundzenieki». Read the rest of this entry →

Ir redzēts un dzirdēts un šodien atkal @windauboy iekš twitter raksta par to, kas gan notiktu, ja noplūstu viņa datu bāze ar telefona numuriem, parametriem un fotogrāfijām ar gejiem viņa mūžā. Read the rest of this entry →

Sveiks, mans mazais lasītāj!

Šodien ielūkojos kaut kā iekš gay.lv un pamanīju tur augšpusē reklāmu par to, ka sen aizmirstajam ūķim naktsklubam «XXL» ir desmit gadu jubileja. Patīkams pārsteigums mani sagaidīja apmeklējot šo lapu, jo izrādījās, ka tur ir bijis neliels kosmētisks remonts, kopš es tur pēdējo reizi biju ieklīdis un lapa ieguvusi nedaudz mūsdienīgāku izskatu. Diemžēl tikai nedaudz, jo vairākās apakšsadaļās tika atrasti vīrusi. Tā teikt, nekur bez cimdiem, lateksa un prezervatīviem.

Read the rest of this entry →

Katru dienu mūsu pilsētā ielās iziet tūkstošiem geju, biseksuāļu, naturāļu un daži metroseksuāļi. Mēs visi kā viens izejot uz ielas, uzliekam kādu no mūsu dzīves maskām, lai sabiedrība mūs redzētu tādus, kādus tai ir jāredz, vismaz pēc mūsu domām.

Priekšnieki, aizņemtie, apvainoties, nogurušie, laimīgie, priecīgie, vientuļie un skumjie – tās ir tikai dažas no maskām, kuras katru dienu paiet mums pa ielu garām. Citas pamanāmāk, savukārt citas ne tik ļoti. Kas nosaka to, kādu masku mēs uzvelkam, sociālais stāvoklis jeb mūsu iekšējie aizspriedumi? Kādi iemesli mums liek izlikties labākiem vai sliktākiem nekā esam patiesībā?

Sestdienas naktī, dejojot klubā starp pārējiem masku balles dalībniekiem, es domāju, cik daudz no klātesošajiem šeit atļaujas būt vairāk viņi paši, un, cik tieši pretēji šeit uzvelk masku, bet uz ielas ir viņi paši? Tās dažas apgarotās sejas, dažas nedaudz aizdzertās, tik reti kristālskaidrās, tomēr visās viņās ir rakstīta kaut kāda stāja, poza, ja jums tā patīk. Atkal jau tēlojam?

Ja mēs pieņemam, ka abās pusēs ir cilvēki, kas nevelk maskas, cik daudzi klubos šajā “brīvajā” sociālajā geju vidē jūtas brīvi un cik daudzus viņa nomāc vairāk nekā patiesība tur ārā?

Tomēr jāpiekrīt tam, kurš teica, ka tas viss notiek vispirms mūsu galvās un tikai pēc tam mums apkārt. Reti kurš atļaujas būt viņš pats, jo uzvilkt masku ir vieglāk un lētāk, ir vajadzīgs ārkārtīgi daudz drosmes, lai atļautos nepatikt katram pretimnācējam, lai atļautos nebūt tas jaukais, smaidīgais puisis no trešā stāva, lai atļautos būt tu pats, noņemt masku un paskatīties acīs dzīvei. Diemžēl vairākumam drosmes tam pietrūkst. Un šeit jau es nerunāju tikai par pamatotu kompleksu nomāktajiem gejiem, bet par visiem mums – cilvēkiem. Kas iegrimuši lietus peļķu apiešanā, valdības krīzēs un avio katastrofās. Paceliet galvas un novelciet maksas! Vismaz uz piecām minūtēm, vismaz uz mirkli … un atļaujieties dzīvot sev nevis sabiedrībai.