Pārdomas 0
Šīrīta laikā man ir uzrakstījuši daudz vairāk cilvēku nekā tas parasti notiek dienas laikā. Daudz vairāk piezvanījuši un vispār daudz vairāk atcerējušies, ka es esmu un dzīvoju tepat. Godīgi sakot nedaudz pārsteidzoši.
Tikpat ļoti, cik pārsteidzošs ir fakts, ka cilvēki mani atceras, ir pārsteidzošs fakts, ka cilvēki ir vienīgās būtnes, kas priecājas par to, ka mēs paliekam vecāki (par šo jau esmu rakstījis agrāk). Vēl vairāk, viņi steidz apsveikts viens otru ar šo novecošanas faktu. Es saprastu, ja to darītu tikai jaunie – sak – tagad tu esi vēl vecāks par mani hahaha man ir vairāk izredžu. Bet to tak dara gan jaunie, gan vecie. Varbūt vecajiem ir motivācija – tagad tu zini kā tas ir palikt arvien vecākam. Ha! It kā mēs kādreiz būtu palikuši jaunāki.
Nav jau tā, ka man šī diena būtu kāda skumju vai sēru diena, tomēr tā ienes, es domāju katrā cilvēkā, zināmu devu pārdomu par to, kas tu esi, ko tu dari, kur šobrīd atrodies savā dzīves ceļā un kur tieši vēl vēlies nokļūt. Katra dzimšanas diena ir kā pieturas punktiņš starp stacijām. Mēs apstājamies atpūsties, lai atkal rīt skrietu tālāk. 24 stundas atpūtas reizi 365/6 dienās. Savdabīgi izveidota sistēma.
Protams, mūsu dzīvē ir arī citi pieturas punkti, kad mēs neviļus apstājamies apskatīties, kas tad īsti notiek mums visapkārt, tomēr dzimšanas diena ir tāds stabils ikgadējs rādītājs, kad pa vidu priekam un satraukumam pārņem skumjas par varbūt neiespēto, nesasniegto un neizdarīto. Tas ir tāds jaunā gada efekts. Ne velti astroloģijā uzskata, ka cilvēka jaunais (astroloģiskais) gads sākas viņa dzimšanas dienā. Tādēļ, daudz laimes jaunajā gadā!
Loading ...