Rudzupuke.NET

Šodien pārlapojot savu RSS barotni pamanīju Neatkarīgais ierakstu par paķeršanos ar sievietēm, kurš atsaucās uz kādu Rendijas ierakstu par to, ka katrai īstai sievietei rokas stiepiena attālumā jābūt vīrietim (lasi – gejam). Un vēl cita starpā atzīmējot, ka geji nereti savos profilos izvēlas bildes ar sievietēm, lai iespējams maldinātu apkārtējo sabiedrību un liktu vismaz klusībā cerēt, ka viņš noteikti nav TĀDS. Read the rest of this entry →

Pirms kāda laika uzdevu Jums jautājumu par to, vai Jums, maniem lapas apmeklētājiem ir bijis sekss ar savu bijušo pēc tam, kad šķietami visi tilti nodedzināti un attiecības jau beigušās. Jāsaka, ka patīkami pārsteidza Jūsu atklātība (šeit plusiņš aiziet anonimitātes lauciņā), jo izrādījās, ka sekss ar bijušo pēc attiecībām nav mīts.

Read the rest of this entry →

Daudziem ir radies kaut kāds kroplīgs iespaids, ka man dzīvē neinteresē nekas vairāk kā sekss. Esmu dzirdējis tenkas, ka es ar cilvēkiem tikai paspēlējoties un tad tos izmetu miskastē. Esmu dzirdējis arī, ka patiesībā nekad nemeklēju attiecības, tikai stāstu saldas blēņas, lai visus ievilktu gultā. Tomēr man Tevi jāapbēdina, nekas no tā un viss pārējais nav patiesība.

Read the rest of this entry →

Man liekas, ka tad, kad visi cilvēki aug, kaut kādā brīdī visi sagrib būt populāri, atpazīstami, iekārojami, cienījami. Vārdu sakot tādi, kuru viedokli ņem vērā liela vai ievērojama sabiedrības daļa. Parasti šī fāze ir īsa un vairumam tā laideni pāriet fāzē, kur gribas būt pašam krutākajam, pašam labākajam un pašam stilīgākajam. Tas protams arī zināmā mērā sasaucās ar pirmo. Tomēr ne reizi netiek savilktas paralēles ar to, ko sev līdzi nes popularitāte. Read the rest of this entry →

Šodien piektdienas vakara kino iespaidā no LTV1 puses skatījos «Vētra Āfrikā». Nav ne jausmas, kāds ir filmas oriģinālais nosaukums. Sižets īsumā tradicionāls. Kāda sieviete pieķer savu vīru ar mīļāko, izmisumā aizbrauc pie māsas, kura dzīvo Āfrikā. Tur iepazīstas ar visnotaļ jauku vietējo puisi. Sirdsapziņas nomocītais vīrs iegāžas Āfrikā lūgties piedošanas un konstatē, ka sieva jau bez piecām iemīlējusies citā. Protams beigās tomēr īstā vācu gaumē, viņa atgriežas savā 20 gadus garajā laulībā, atstājot vietējo džeku dzīvot ar žirafēm, lauvām un zebrām. Read the rest of this entry →

Kaut kad sen atpakaļ, runājot ar kādu meiteni viņa man sacīja, ka viss jau ar to precēšanos būtu kārtībā. Bērnu dzemdēšanu varētu arī atlikt pēc precēšanās uz kādu laiku, un viņai šķietot, ka ar vīru, to varētu sarunāt. Tomēr, kas viņu visu laiku attur no domas par precēšanos ir fakts, ka pēc laulības saišu nostiprināšanas pirkstā jāvelk: «…tas stulbais gredzens». Read the rest of this entry →

Šodien pavisam nejauši sanāca būt lieciniekam tam, kā zēni mēģina iepazīties ar meitenēm internetā. Līdz šim esmu vairākkārtīgi dzirdējis geju aprindās pozitivizētus izteicienus par to, ka ar meitenēm ir iepazīties vieglāk, tur viss notiek bez spaidiem, maldus un no brīva prāta. Viss ir patiesi, tīri, skaisti un arī pūkaini. Nespēju gan iedomāties pūkainas sievietes krūtis. Read the rest of this entry →

Šorīt, pēc pamošanās, manā virtuālajā pasaulē uzrakstīja kāds draugs no Bulgārijas. Mēs jau sarakstāmies sen un viņam ir arī draugs. Vairs pat lāga neatceros, kur un kādēļ iepazināmies, bet tas arī nav svarīgi. Šoreiz par citu. Runājām par attiecībām un te vienā brīdī viņš izsper, ka viņam tagad ir meitene. Read the rest of this entry →

Labrīt manu lasītāj. Šodien aplūkoju statistiku un konstatēju, ka ~70% manu lasītāju ir pastāvīgie apmeklētāji, kas šeit atgriežas atkal un atkal. Paldies Jums par to, ceru, ka vismaz nedaudz esmu attaisnojis jūsu interesi.

Šorīt (fonā nelieli smiekli, pulkstenis ir teju divi pēcpusdienā), pēc sviestaini pavadītas brīvdienu nakts, pamostos ar sāpošu galvu. Nē galva nesāp no izdzertā alkohola daudzuma. Tās ir fiziskas sāpes kādas cilvēks sajūta, ja ieskrien ar galvu sienā. Lūk. Un šorīt, šis agregātstāvoklis, ir ļoti piemērots, lai parunātu par kādu tēmu, par kuru vēl nekad neesmu rakstījis – žēlsirdīgajām māsām.

Read the rest of this entry →

Mēs dzīvojam visi savu dzīvi, dažreiz pat nedomājot par to, ar ko tā varētu beigties, par to, ka dzīvojam šodien un, ka vislielākā mūsu māka ir nodzīvot skaisti šo dienu, nevis domāt, par to, ka laimīgi būsim rīt, kad nopirksim jaunu auto, vai otrādi, domāt, ak, cik laimīgi mēs bijām vakar, kad dzīve bija skaistāka un zāle zaļāka. Ne velti kāds no filozofiem, ja nemaldos Dekarts, teica, ka laimīgi mēs varam būt tikai šodien, tikai tagad, tikai šajā mirklī. Man liekas, pēdējā nedēļā es beidzot esmu atklājis šī teiciena jēgu un atradis sevi, spējis būt laimīgs katru dienu, padarīt laimīgu sevi pašu es pats, bez trešās puses iejaukšanās. Šodien pēc atgriešanās no nelielas eiforijas +31 grāda temperatūrā, visapkārt redzot civilizāciju un cilvēkus, kas čīkst, cik viņiem ir slikti, kāda viņiem ir depresija. Tas netiešā mērā atgrūž mani no viņiem, es tikai tagad saprotu, cik tāls ceļš viņiem ejams, līdz viņi sapratīs, ka laime ir viņos pašos, nevis trešās puses apstākļos, kas it kā viņus padarīs laimīgus.

Tieši tur ir tas āķis, ka mēs visi ceram un gaidam uz kādu trešo, ka viņš padarīs mūs tik īpaši laimīgus, uz trešajiem notikumiem, faktiem, lietām … Es, piekrītu, ir grūti atrast sevi, savu dzīvi un savu iekšējo mieru, bet tad, kad tu to beidzot esi izdarījis, tu tik ļoti labi proti novērtēt, cik labi tas ir. Visvairāk mani biedē šī dīvainā sajūta, ka tu pats esi šīs laimes ģenerators, kas to visu rada. Tas ir laime esi tu pats. Tas ir nedaudz it kā pretrunā ar to, kā domā visa tā sabiedrības daļa, kurai ir slikti, kura gaida to sapņaino princi baltā zirgā, kas padarīs viņus laimīgus. Vispār nesaprotu, kapēc cilvēki domā, ka laimīgus viņus padarīs cilvēks, nevis kas cits? Vai tad laimi spēj dot tikai izdomāts sapņu tēls, kas atbilst sabiedrības uzstādītiem principiem un rāmjiem? Muļķīgi.

Šovakar dzerot zemeņu kokteili, un svinot to vasaru, kas ir vismaz tūkstots km attālumā no mums, es svinu dzīvi un saprotu – laimei nav rāmju, pat iedomātu nē. Tur jau tā sāls.