Rudzupuke.NET

Tiem, kas tankā – skapis ir portāls, kura mērķauditorija ir jaunieši, vecāki un skolotāji, kuri krituši izmisumā uzzinot, ka vīrietim var patikt vīrietis, vai sievietei var patikt sieviete. Portāls līdz šim izcēlās ar dažādām LGBT satura aktivitātēm. Piemēram, īpašu vakaru rīkošanu jauniešiem, filmu skatīšanos u.tml.

Tagad viņi ķērušies pie ragiem nākamajai Latvijā neeksistējošajai lietai – LGBT mērķēta žurnāla radīšanai. Žurnāls, kā jau tas piedien 21.gadu simtenim tiek “izdots” elektroniski. Arī es, sestdienas rīta garlaicīguma mākts, paklikšķināju pa tā lapaspusēm.

Par īpašajai sabiedrībai domātu žurnālu Latvijā, es esmu dzirdējis jau sen. Leģendas par to klīda vēl tajos laikos, kad topā bija Nokia 3200, kurā varēja spēlēt “čūsciņu”. Šī žurnāla iekārojamāko vīriešu topu regulāri publicēja bulvāra preses izdevums “Vakara ziņas”. Pilsētā runāja, ka tas topot kādā Gulbenes privātmājas pagrabā, tiekot pavairots ar kopētāju un rūpīgi piegādāts tikai īpašai publikai Latgales reģionā. Tāpat pilsētā klīda tenkas, ka iekārojamāko vīriešu topu žurnālā kūrējot kāds kungs cienījamā vecumā un par tā objektivitāti esot nopietnas šaubas.

Žurnāla vāku rotā sieviete, kas laikam nav sieviete jeb ir? Kas tas vispār ir uz tā pirmā vāka? Pirmajā lapaspusē lasāma tāda kā redaktora sleja. Jau otrajā rindkopā tiek solīts, ka šī sleja ir visgarlaicīgākais materiāls visā žurnālā un starp rindiņām jāsaprot, ka pie tās uzkavēties nav vērts.  Izlasot sleju ar lielu interesi, kurā izrādās, ka ziņu starp rindiņām esmu uztvēris un atkodējis pareizi, jo slejas pienesums žurnālam ar pirmajām divām rindkopām arī izbeidzas. Redaktora skatījums uz dzīvi un laicīgām lietām šoreiz izpaliek.

Jau pirmajā aplī pāršķirstot 27 lpp biezo garo e-žurnālu, saviļos, jo tas veidojies pēc deviņdesmito gadu noslēguma žurnālu veidošanas principiem – maz bilžu, daudz teksta. Tātad nāksies lasīt :( un tas viss laikā, kad patērētājs pieprasa arvien vairāk krāsu un mazāk teksta.

Pāršķirot rakstu par to, kas ir skapis trijās valodās un psiholoģiska satura rakstiņu no Jolantas, kurā tālāk par pirmo rindkopu netieku, skatam paveras raksts, kurš vismaz 50 redakcijās pēdējo 20 gadu laikā bijis publicēts teju visos Latvijas preses izdevumos – Kārlis Streips vienīgais gejs Latvijā. Šo nemaz nesāku lasīt, jo līdzīga satura rakstus vairākās redakcijās jau esmu izlasījis. Man šķiet, ka pat tantei Bauskā jau sen ir zināms, ka vienīgais gejs, kuram radušās problēmas dēļ maukām, sen vairs nav vienīgais.

Ātri aplūkojot Kārļa pieticīgo bilžu galeriju pavisam raiti nonāku līdz rakstam par Nelliju Vorenu. Viņa esot sarakstījusi grāmatas par gejiem. Romānu! O! Paga paga, es kaut kur to romānu jau esmu lasījis. Tāds pazīstams nosaukums – Skrējējs. Ā, tas ir tas, ko lasījām tad, kad trešais golfs bija katra sevis cienoša Latvijas vīrieša sapņu auto! Fū, tad jau neko neesmu palaidis garām!

Atkal jau pāršķiru rakstnieces kundzei atvēlētās lapaspuses un nokļūstu pie intervijas ar Kristiānu. Viņa tēvs izrādās esot gejs! Beidzot kaut kas jauns Latvijas presē! Jau pirmajā rindkopā man rodas aizdomas, ka Kristiāns pats labprāt ar zēniem pavada vairāk laika nekā ar meitenēm, tomēr šo pārsteidzīgo secinājumu paturu pie sevis. Ekskluzīvajā intervijā Kristiāns visu laiku nebeidz atkārtot, cik tas viss ir normāli, un starp rindiņām sūta ziņu – ko jūs visi te cepaties? Nedaudz vairāk informācijas par Kristiānu izdodas iegūt brīdī, kad viņš atklāj, ka par tēva homoseksualitāti uzzinājis 13 gadu vecumā un sācies smieties. Turpretī viņa brālis raudājis.

Raksta laikā dēls vairākkārt paspēj padižoties, ka viņu ģimene dzīvojot virs vidējā līmeņa un tēvs pelna labi. Mēs nešaubāmies par to, bet kāds tam sakars ar tēva homoseksualitāti? Vai varbūt labs atalgojums ir tiešā veidā saistīts ar tavu seksuālo orientāciju? Intervijai kaut kā pietrūka dziļuma jeb varbūt es tāds sekls?

Tālāk seko kaut kāds bōrings par modi un ļoti PRisks, nu jau otrās šķiras svaiguma LG un HTC 3D viedtālruņu apskats. Ceru, ka par pēdējo žurnāla redakcijai tika samaksāts :)

Tad seko rakstiņš par vīriešiem, kas pārģērbjas par sievietēm, tad Eltons Džons (jā es turpinu pāršķirt ar tādu ātrumu, kā jūs lasāt šo rindiņu). Ō, Adele! Īsais kurss Adeles pasaulē. Mirkli uzkavējos un izlasu, kas tā īsti par dziedātāju, ieyoutubēju, fonā paklausos, ir laba. Tad kaut kāds kiš miš ar kultūras pasākumiem un Eltona koncerta reklāma uz aizmugurējā vāka.

Viss! Mans 15 minūšu piedzīvojums beidzies :( Izšķirstu vēlreiz – vai tiešām tur nekā vairāk, ko palasīt nebija? Nop, nekā cita, kas mani interesētu. Vēlreiz apdomāju to, ka esmu sekls.

Neskatoties uz šeit pausto apjomīgo kritiku, kopumā iespaids labs, bet šeit būs mani pieci centi, ko papūlēties uzlabot nākamajā žurnāla numurā:

1. Lieli virsraksti. Pāršķirstot datorā tās lapiņas brīžiem pat nevar saprast, kur viens raksts sākas un kur otrs beidzas.
2. Vairāk attēlu. Ja žurnāla mērķauditorija ir jaunieši (vismaz skapim tāda tā ir), vajag daudz vairāk lielāku bilžu. Es saprotu, ka tipogrāfijā tinte tērējas un papīrs maksā naudu … pag, bet tas taču ir e-žurnāls vai ne?
3. Lejupielādējams PDF. Mūsdienu tālruņu, datoru, planšetu lietošana ir attīstījusies tik tālu, ka Flash publicēta žurnāla pieejamība nopietni kaitē tā izplatībai. issuu servisā esošā lejupielādes saite nedarbojās. Bet, ja nu es to gribētu saglabāt telefonā un lasīt pa ceļam uz bērnudārzu?
4. Oriģināltēmas. Ar šo protams iet grūti arī nozares profesionāļiem, bet tomēr, es ticu, ka skapim pašam ir daudz vairāk oriģinālu stāstu un stāstiņu ar kuriem piepildīt pelēko Latvijas dzīvi, nevis atgremot 20 gadus izmaltas tēmas.

Interesenti, kuri lieto flash, žurnāla lappuses var paklikšķināt tepat drusku zemāk.