Rudzupuke.NET

Ir pirmdienas pēcpusdiena. Kā parasti šādās dienās, es guļu dīvānā pie atvērta loga, klausoties garām braucošo automašīnu motora rēkoņā. Laiku pa laikam kāds nobremzē skaļāk vai kāds cits grabinot aizbrauc garām ar cauru klusinātāju.

No galvas joprojām neiziet brīvdienās lasītais Daniela ieraksts par to, cik naivs ir kāds zēns, kuram pieriebies sekss un radusies nākamā komunikācijas stadija aiz dzīvniecisku vēlmju apmierināšanas – vēlme komunicēt. Diemžēl atšķirībā no all day long orgasma, šo vēlmi piepildīt ir krietni grūtāk. Iespējams var iestāties kādā literatūras zinātņu pulciņā un apspriest Homēra agrīnos darbus, tomēr var izrādīties, ka tās nav gluži tēmas par kurām gribas runāt.

Jebkurā gadījumā kontekstu tam visam piedeva arī Neatkarīgais, kurš saskribelējis par cilvēkiem ar zemu pašnovērtējumu, kas kaut ko dara, lai to paaugstinātu uz pārējo cilvēku atzinības rēķina. Tomēr stāstā pārlieku bieži pieminētā vemšana man lika zaudēt saiti ar realitāti un atcerēties tikai par Senās Grieķijas vemtuvēm. Man tiešām gribētos ticēt, ka vidusmēra geji neskrien vemt, lai notievētu un tie ir tikai filmās saskatīti stereotipi.

Tomēr vai šiem abiem gadījumiem ir kaut kas kopējs? Es gluži labi izprotu cilvēku, kurš vājuma mirklī uzrakstījis ko domā, nevis mēģina izlikties, ka viņu interesē arī tikai sekss. Tautā mēdz teikt: «Nepaēdušais nekad nesapratīs paēdušo,» iespējams arī šoreiz ir līdzīgi. Kamēr vien sekss nav piegriezies līdz aknām, cerēt, ka tevi sapratīs ir lieki. Tam gan ir pārejošs efekts … jo arī ēst mēs gribam samērā bieži. Tas, kas mani nomāc vairāk, ir cilvēku vēlme parādīt ar pirkstu un pateikt tas nu gan ir muļķis audzējot uz tā rēķina savu ego.

Tiem, kuru dzīvē ir bijis vairāk par 3 partneriem un 2 neveiksmīgām mūža mīlestībām, būs zināmas situācijas, kad seksa ir daudz un tas ir lielisks, bet parunāt nav ar ko. Iespējams tā ir vientulības sajūta, kuru mēs cenšamies šķīdināt ar sešpakām un seksu. Kā teiktu ķīmijā – savienojums mazšķīstoš.