Rudzupuke.NET

Šodien man kaut kāda traka muša traks ods iekoda, kā rezultātā man rādās čupa nepiepildītu vēlmju.  Turklāt, lai tas viss kopā neliktos ar mazuma piegaršu pēkšņi radās sajūta, ka tūlīt vasara būs cauri, bet es taču tik daudzas lietas biju nolēmis paveikt šajā vasarā. Nu, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru. Nu vismaz tik daudz, lai nospēlētu «Seši mazi bundzenieki».

Ģitārskolotājs vēl nav atrasts, arī pati ģitāra nē. Bet ir vēl lērums citu lietu, kuras vajadzētu pagūt. Kā viena no manām iekšējām negaidītajām iegribām, pēc daudzgadējas dusēšanas letarģiskā mierā, pamodusies vēlēšanās socializēties ar citiem mazpazīstamiem vīriešiem, kuriem patīk vīrieši.

Cita starpā, pirms pāris dienām no rīta pamodos nejauši tā paagrāk (laikam vecums), gulēju gultā, klausījos rīta radio programmu un skatot griestos nodomāju – nespēju atcerēties pēdējo reizi, kad būtu pamodies kādā svešā gultā. Turklāt ne tikai svešā gultā, bet ar iepriekšējā dienā iepazītu vīrieti. Man liekas kaut kas tāds pēdējo reizi manā dzīvē ir noticis vismaz pirms gadiem pieciem. Un jāsaka tagad to atceros ar tādām saldsērīgām atmiņām, apzinoties, ka laikam jau esmu kļuvis par vecu tam, lai pamostos pie svešiem puišiem. Jeb no kā tas vispār ir atkarīgs?

Otrkārt, pārcilājot galvā jautājumu par to, kur, kad un kā ir iespējams socializēties ar mazpazīstamiem puišiem/vīriešiem. Nespēju iedomāties nevienu civilizētu vietu. Dažreiz tā ikdienā dzīvojot, tu tomēr ar laiku sagursti no tās visas heteroseksuālās pasaules, kurā valda #pupi #alus #hokejs un #bērni. Gribas ar īstiem džekiem parunāties, par ABBU, par neglītiem naturāļiem un jo īpaši par glītajiem. Galu galā drīzumā gaidāma «Sex and the city 2» pirmizrāde. Jūs jau pucējat kurpes?

Tātad, kur Rīgā iespējams socializēties ar vīriešiem, kuriem patīk vīrieši? A. Internetā; B. Bārā; C.Gultā. Trešais atbilžu variants patiesībā izriet no pirmo divu veiksmīga atrisinājuma. Laika gaitā jau esmu vairākkārt pārliecinājies, ka komunicēt ar viegli iereibušiem cilvēkiem bārā man nesanāk viņi vai nu baidās no manis, vai arī es esmu pārāk skaidrā. Mākslīga iepazīšanās internetā arī nav mans mērķis. Pieļauju, ka esmu par seklu, bet ar vairumu cilvēku man nav par ko parunāt.

Atminos, bija man kaut kad ziemā tāds jauks svētdienas pēcpusdienas randiņš Nacionālajā Mākslas muzejā, apspriežot Purvīša daiļradi. Vienkāršs un jauks, diemžēl vairāk tādi nesekoja. Laikam jau esmu par seklu pat tam, lai pieklājīgi novērtētu Vilhelma spējas uzgleznot kūstošu sniegu.

Bet laiks iet, un jautājums paliek – kur socializēties ar vīriešiem, kuriem patīk vīrieši?

P.S. Windauboy blogā notiek aptauja – kurš ir tavs iemīļotākais gay themed blogs Latvijā?