Rudzupuke.NET

Esmu pamanījis, ka man ir diezgan izteikta tendence veidot virsrakstus jautājuma formā. Tas laikam tādēļ, ka mūždien meklēju atbildes uz jautājumiem. Galvenokārt pats sevī.  Es visnotaļ bieži lasu dažādus blogus. Turklāt ne tikai latviešu, bet arī angļu un krievu valodās. Lielākā daļa no šiem blogiem man nav saglabāti nekādās tehnoloģiskās piezīmēs, bet uz tiem nokļūtu caur dažādu blogu agregatoru vietām.

Savukārt tie daži blogi, kuri man ir iesaitēti (pēc Google reader datiem šobrīd – 36) nokļuvuši ilgstošā manā redzes lokā, galvenokārt divu iemeslu dēļ. Vai nu to saturs man tiešām šķiet interesants, vai arī es pazīstu autoru un gribu būt lietas kursā par aktualitātēm viņa dzīvē.

Kopumā viss augstāk rakstītais šodien (atkal gaidot noklīdušo miega peli) mani noveda pie jautājuma – cik interesanti ir lasīt blogus citiem cilvēkiem, un, kas, iespējams, ir viena no pamat atslēgām veiksmīgam blogam. Protams, tas ir interesants saturs, turklāt, kurš tiek pasniegts interesantā veidā. Šeit mēs izlaižam stāstus par to, ka sex sells, kas ir galvenais saturs geju blogos. Lai gan par laimi mums ir Neatkarīgais, kurš laiku pa laikam mēģina šo apgalvojumu (gejus interesē tikai sekss) apgāzt.

Kā, lai pasniedz interesanti saturu? Galvenā problēma, ko esmu novērojis savos līdzaudžos ir vārdu krājuma trūkums. Lai spētu kaut ko interesanti pastāstīt, būs vajadzīgi vārdi, kuri veidos šo stāstījumu. Otra lieta, ko esmu pamanījis izteiksmes grūtības. Nereti cilvēki savus blogus veido kā atstāstu.

šodien bijām aizgājuši uz veikalu tur pārdevēja deva man šņabi. samaksāju par konjaku un devos tālāk. pie miskastes ieraudzīju, ka cigaretes beigušās un aizgāju pie otras pārdevējas, kurai manu cigarešu nebija. beigās nopirku pie trešās, kurai izdevās man iepārdot prīmas vietā astru. beigās nokļuvām mājās un varējām iedzert alu. biju piekusis.

Godīgi sakot, man liekas tas nestrādā. Vismaz man nav interesanti lasīt. Blogos arī parasti izpaliek viedoklis, kurš būtu konstruktīvs un objektīvs. Protams, privātpersonai internetā varbūt arī nav jāpublicē konstruktīvs viedoklis, kur nu vēl objektīvs, tomēr publicējot vienpusēju viedokli savā lasītāju pulkā jūs iegūsiet tikai pusi lasītāju. Opozīcija visticamāk jūs nelasīs.

Visbeidzot. Ja tev nav ko teikt – nesaki. Lai arī viens no grāmatās rakstītajiem likumiem vēsta – ja vēlies auditoriju publicē raksturs regulāri, mana pieredze liecina par pretējo. Ja raksti ir tukši un ierakstīti ķeksīša pēc, tie parasti spēcīgi cieš no kvalitātes viedokļa. Tādēļ labāk, ja tev nav ko teikt – paklusē un dieva dēļ netaisnojies par to, kādēļ 3 nedēļas neko neesi ierakstījis. Ja vien taisnošanās nebūs fotoreportāža no tavām ekskluzīvajām geju kāzām vai erotiska kruīza.

Noslēdzot gribās atgādināt visiem par grāmatām. Lietojot pareizās grāmatas pareizās proporcijās jūsu vārdu krājums nemanot paplašināsies, un skat varbūt kļūs pat interesanti lasīt.

Arlabunakti!