Rudzupuke.NET

Šorīt pamodos netipiski agri vidusmēra svētdienai – pulksten desmitos. Un protams, nekas cits neatlika, kā pāršļūkt pa portāliem rīta inventūrā un pēc tam garlaikotu seju domāt, ko lai šodien tādu padara. Aiz borta laiks absolūti nekāds, putekļi vai varbūt nomākušais parastais? Un tad nu atrāvu vaļā savu RSS lasītāju.

Uzzināju svaigākās ziņas iz geju pasaules ārēm. Danielam drīz gadiņš briest, savukārt Windauboy apvainojies uz visu pasauli, ka neviens nelasīja viņa seksuālās piezīmes, kurās viņš izlika visu savu sirdi un dvēseli (un gribētos piebilst arī dzimumlocekli) kā uz paplātes. Tas viss darīts tikai viena cēla mērķa vārdā – pastāstīt jums, kur, kad un kādā pozā, kādos apstākļos viņam ir bijis sekss.

Atceros, kaut kad dziļā bērnībā biju sadomājies un šķiet portālā gay.extra.lv sācis rakstīt sort of Sex and the city ierakstus ar piepušķojumiem un saklausītiem stāstiņiem par to, kur kam un ar ko ir bijis sekss. Toreiz šie ieraksti izpelnījās mērenu ažiotāžu, galvenokārt no stāstu galveno varoņu puses.  Kuriem, protams, ka nepatika viņa naksnīgo gaitu atreferējumi, pat ja tie bija izpušķoti. Laikam jau toreiz tas viss notika tādā mērenā paranojā par to, ka nu tagad visi uzzinās, ka viņiem ir bijis sekss.

Lasot it kā nenozīmīgos windauboy ieķēpājumus domāju, cik sāpīgi tie var atgriezties atpakaļ pie viņa, vai tieši pretēji var neatgriezties? Agrāk, kad sekss starp džekiem un naktslokāli Rīgā aprobežojās ar tādām apšaubāmām vietām kā 1905.gada parks, skvērs pie LU un Arkādijas parks viss bija vienkārši. Iznāca arī gribulv drukātā versija, tikai saucās savādāk – CM Peklama. Toreiz informācijas aprites ātrums bija tiešā veidā atkarīgs no laikapstākļu labvēlības.

Tagad, atliek vien kādam izdomāt kaut ko puslīdz ticamu, kā pa čatiem, skypiem, portāliem, privātajām ziņām, publiskajām diskusijām, un citiem neiedomājamākajiem komunikācijas kanāliem šīs ziņas aplidos visu zilo Rīgu. Ja būtu jāveic eksperiments – cik daudz laika nepieciešams, lai nosūtot vienu ziņu kādam, tā sasniegtu geju vidusšķiru internetā?

Protams, nevar apgalvot, ka šī ziņa sasniegs visus. Ir tā saucamā aisberga neredzamā daļa, kura portālus neapmeklē un otra kurai nav iespēju portālus apmeklēt.

Neskatoties uz to, aptaujā, kurā uzdevu jautājumu – vai tu meklē mīlestību internetā – 64%respondentu atbildējuši Nē, kamēr tikai 34% aptaujāto apstiprinājuši šādu tendenci. Iespējams daļu no negatīvajām atbildēm var norakstīt aiz piebildes «esmu jau tādu atradis», kamēr pārējiem man ir jautājums – kur tad jūs to mīlestību meklējat?

Bet atgriežoties pie ziņas virsraksta, vai internets ir mūsu draugs vai ienaidnieks? Ir vispārzināms fakts – labās ziņas izplatās lēni vai neizplatās nemaz. Savukārt sliktās izplatās ātri un lielos apmēros. Izejot no šī apgalvojuma, var uzskatīt, ka internets tomēr ir vairāk mūsu ienaidnieks nekā draugs. Vismaz tik tālu, cik tas skar mūsu ķermeni zemāk par galvu.

p.s. Agrā bērnībā man bija paranoiska tieksme taisīt visam rezerves kopijas. Esmu pārliecināts, ka plauktā kaut kur ir arī portāla gay.extra rezerves kopija no 90tajiem. Varbūt atjaunot, lai var apmeklēt virtuālajā muzejā?