Es zinu, ko tu darīji pagājušajā vasarā
Kā jau tu esi pieradis, manu mazo lasītāj, pēdējā laikā kāre un iedvesma šeit kaut ko ieķēpāt man uznāk akurāt tajās reizēs, kad pilnīgi neizprotamu iemeslu dēļ neesmu spējīgs aizmigt. Droši vien arī tev tā ir gadījies, kad tu guli gultā, ir vakars, lai neteiktu nakts, un pilnībā esi gatavs gulēt, bet miega pele nenāk. Tā vazaņķe vai nu ir aizmirsusi tavu adresi, iestigusi sniegā (šodien kāreiz aktuāli) vai krāpj tevi ar kaimiņu.
Par laimi man šādos gadījumos ir blogs, kad visas tās dīvainās domas, kas rosās manā galvā, kad nevaru aizmigt nakts vidū, lai gan visu esmu apdarījis, visu izslēdzis un pilnībā gatavs gulēt, ir kur pierakstīt un izklāstīt.
Tā nu es gulēju domāju par neko un galvā mirguļoja visādas sadzīviskas ainiņas, kurās es kaut ko būtu gribējis mainīt, līdz pakāpeniski nonācu līdz domai, ka: «Eu, veči, drīz taču vasara!» Un sāku galvā pārcilāt, a ar ko es īsti nodarbojos iepriekšējā vasarā un kur tā palika?
Parasti tas laiks aizskrien tik nemanot un ziemā tu tā domā, es vasarā noteikti darīšu to un noteikti braukšu tur un noteikti jāpaveic tas. Tieši to pašu tu domā vasarā par ziemu (lai gan tas laikam tomēr nav mans gadījums), līdz pēkšņi pienāk vasara. Un tad nav noskaņojums un tad nav kompānija un tad iedvesmas trūkums un tad kreisās kājas labajam īkšķim izliekums ne tāds …
Atceros pagājušajā vasarā esmu palaidis garām iespēju no sirds izpeldēties. Atceros, ka jūrā vienreiz pabridu līdz ceļiem, bet peldēt kaut kā nesanāca. Ne ta ūdens neuzsila, ne ta jūra pa rokai negadījās. Vēl atminos, ka biju visnotaļ izvairīgs no sabiedrības un negribēju ielaisties nekādos «davai aizbraucam uzcept gaļu ar visiem rīgas gejiem» tusiņos.
Neskatoties uz to tomēr biju Ventspilī, lai arī laiks bija lietains un atceros to kā visnotaļ slapju pasākumu, kompānija bija vairāk kā jauka. Vispār ar kompāniju pagājušajā vasarā man bija paveicies. Mēs varējām braukt visur, kur (no šodienas skatu punkta) manas kaprīzes vēlējās. Un ko gan viena maza lauku zēna sirds vairāk var gribēt. Jā es esmu nostaļģisks. Tādās reizēs šķiet, ka Latvija ir tik maza un reizē liela.
Nekādi nespēju atcerēties, kur es ellē biju pagājušā gada līgo svētkos. Varbūt gulēju, ja neatceros?
Vispār vasara bija jauka. Kuram gan nepatīk vasara. Vaļā mati, uzlocītas bikses un pie jūras vējā plīvojošs krekls. Jā, tāda ir mana vasara. Izrādās esmu gatavs ne tikai gulēt, bet arī vasarai. Jau rīt, uzreiz, kā pamodīšos…
Loading ...