Rudzupuke.NET

Katra kārtīga homoseksuāla vīrieša mūžā pienāk tā diena, kad tu uzdod sev jautājumu – cik daudz homoseksuālu vīriešu ir man apkārt? Tu sāc vērot cilvēkus sabiedriskajā transportā, uz ielas, darbā un uzdod sev jautājumu, ar cik daudziem no viņiem varētu iepazīties tuvāk? Gluži tāpat kā katra heteroseksuāla, arī homoseksuāla vīrieša dzīvē pienāk brīdis, kad tiek vērtēts viss, kas nāk pretī. Ar šo varētu skūpstīties, ar šo pārgulēt, ar šo precēties, bet šis labāk, lai iet ātri un pretējā virzienā.

Tāpat, katra kārtīga homoseksuāla vīrieša mūžā pienāk brīdis, kad kāds no šiem uz ielas sastaptajiem liekas nu tik ūber skaists, ka jāpieiet klāt un jāpavaicā vai viņš gadījumā nav gejs. Tiesa, kā liecina prakse, vairums no mums to neizdara, jo baidamies no sekām.

Jāatzīst, ka Latvijā šāda aktivitāte var rezultēties diezgan traumatoloģiskā veidā. Tomēr, kā liecina pieredze, katra kārtīga homoseksuāla vīrieša mūžā šāds «izlēciens» vismaz vienu reizi notiek. Bet, ja nenotiek, kāds ir atlikums? Mēs neuzzinām vai būtu kaut kas sanācis, a ja nu…?

Parasti gan šāda iepazīšanās noslēdzas optimistiskā gadījumā ar morālu uzvaru pār sevi, bēdīgākajā – ar attapšanos traumatoloģijas punktā. Tomēr gribētos ticēt, ka saprātīgam cilvēkam uzdodot saprātīgi formulētu jautājumu patiesība ir kaut kur pa vidu.

Atceroties veco labo teicienu par pesimistu un optimistu, un ūdens glāzi, gribētos atgādināt: tiek uzskatīts, ka 10% vīriešu ir homoseksuāli, kamēr 90% joprojām ir heteroseksuāli.

Līdzīgu rakstus neizdevās atrast.