Ziemassvētku sekss
Kaut kā vēsturiski tā izveidojies, ka par seksu cilvēki runā maz, tomēr tas nenozīmē, ka viņi ar to nodarbojas maz. Pirms kāda laika lasīju (jau atkal kārtējo) pētījumu par to, ka cilvēki Ziemassvētku laikā ar seksu nodarbojas daudz vairāk nekā visu pārējo gada daļu. Pieļauju, ka Latvijā līdzīgs efekts tiek sasniegts arī Līgo svētkos vasarā.
Es īsti nezinu, kas ir tas, kas cilvēkiem liek nodarboties ar seksu Ziemassvētkos. Varbūt daļa reliģiozu cilvēku tic, ka Jēzus ir dzimis šajā dienā un tādēļ šai naktij iespējams piemīt kaut kāds maģisks spēks un viņu dēls būs, ja ne izredzēts, tad noteikti ieredzēts kā minimums.
No otras puses, ja mēs paskatāmies uz to praktiskā viedokļa, lai piedzimtu 24.decembra naktī jums bērns ir jāieņem krietni agrāk, kaut kur ap Lieldienām. Sanāk, ka baznīcas kalendārā tā nerakstīti ir divas atļautās seksa reizes gadā – viena ap Lieldienām, bet otra Ziemassvētkos. Protams dažās konfesijās šīs reizes nav tik limitētas, bet citas būtu priecīgas, ja cilvēki vispār nevairotos.
Labi. Atgriežoties pie tēmas, kuru es pārzinu krietni labāk par reliģiju – seksa – vēlos vērst jūsu uzmanību uz dzimšanas dienas datumu. Ja vien jūsu dzimšanas diena ir kaut kad septembra beigās, ir visas pazīmes, ka jūsu ieņemšanas akts ir noticis kaut kad ap Ziemassvētkiem. Un tagad, balstoties uz šo teoriju, varat pārdomāt savu dzīvi, vai tai piemīt kāds īpašs dziedējošs spēks jeb tomēr nē.
Vēl nedaudz par seksu. Pastāv teorija, kuru neviens nekad nespēs pierādīt tāpat kā apgāzt, ka visi cilvēki nodarbojas ar pašapmierināšanos. Jau kādu laiku uzdevu jautājumu – Vai Jūs nodarbojaties ar pašapmierināšanos? Kā liecina aptaujas rezultāti, tad 50% aptaujāto ar pašapmierināšanos nodarbojas vairākas reizes nedēļā, 11% ar to nenodarbojas vispār, bet katru dienu vai pat vairākas reizes dienā sevi apmierina 21% aptaujāto.
Līdzīgi kā ar seksu, mēs nojaušam, ka nodarbojas teju visi. Tomēr ir grūti iztēloties, kā ar seksu nodarbojas citi. Piemēram, tas var likties šokējoši, bet ar seksu un iespējams arī ar pašapmierināšanos nodarbojas arī valstu pirmās amatpersonas, sekretāri, rokzvaigznes, rakstnieki, vilcienu kontrolieri, ceļa remontētāji, operdziedātāji utt. To ir grūti iedomāties, jo pieņemts, ka mēs par to ikdienā nedomājam. Tomēr, tas nenozīmē, ka viņi to nedara. Jocīgi vai ne? Labāk tiešām par to nedomāt.