Rudzupuke.NET

Ir sestdienas rīts, un kā jau tu nojaut, manu mīļo lasītāj, es guļu gultā un pārlapoju jaunākās un lielākās aktualitātes nesošās lapas.  Protams kā jau parasti sestdienu rītos, ja vien nav noticis kaut kas ārkārtējs tur lasīt nav ko, tādēļ var pagriezties uz otriem sāniem un turpināt gulēt.

Vispār ziemas rīti man parasti šķituši tādi garlaicīgi un kaut kādi ne tādi. It īpaši, ja aiz loga ir auksts, kā šodien. Tu pamodies un viss, ko tu vēlies no tiesas darīt ir turpināt gulēt. Lai gan dažreiz, ja ārā ir saulains, gribas iziet ieelpot gaisu. Savādāk galva paliek dulla. Jums tā nav bijis?

Vienu vakaru twitterī bija sacepies @goldenbar, sūdzoties par to, ka cilvēki nenāk pie viņiem darbadienās. Es tomēr sliecos piekrist kādam no turienes viedokļiem, ka nevar sevi asociēt ar tusiņa vietu un mierīgu atpūtas vietu vienlaikus. Pareizāk sakot var jau mēģināt, bet tam būs vajadzīgs mērķtiecīgs darbs. Galu galā, man kā nedzērājam šķiet, cik tad var dzert?

Geji izvēloties apmeklēt citas vietas. Protams, ka citas. Monogāmija tak nav populārākais vārds, jo īpaši, ja runa iet par kafejnīcām. Lai gan es, kā diezgan stagnātisks (laikam tā to sauc) cilvēks no dabas, gadiem varu ēst karbonādi ar kartupeļiem. Pat līdz tādam apsurd absurdam, ka reiz kāda mana draudzene stāvot ēdnīcā ar mani kopā rindā teica: «Tu kā vienmēr karbonādi?»

Jā es uzticos pārbaudītām vērtībām. Tomēr tajā pašā laikā nebaidos pamēģināt ko jaunu, lai gan, kas attiecas uz mani, visticamāk palikšu pie pārbaudītajām.

Vakar pēcpusdienā sagribējās paskatīties uz cilvēkiem. Ziniet, dažreiz piektdienās pa dienu liekas, tāda laba diena, tāds jauks noskaņojums, varētu vakarā kaut kur iziet, paburzēt. Bet tad pienāk vakars, tu mājās esi izlaidies uz sava iemīļotā dīvāna, un, jo tuvāk nāk stundas, kad varētu iet kaut kur ārā sabiedrībā jo vairāk tu saproti, cik ļoti labi tu jūties uz sava dīvāna un kaut kā šoreiz iztiksi bez tās sabiedrības. Tā teikt – citreiz. Lūk tas ir dabiskais slinkums.

Līdzīgu rakstus neizdevās atrast.