Jums atlikuši 3 mēneši
Iedomājieties, ka jūsu dzīvē pēkšņi noticis kas tāds, kā rezultātā jums atlikuši vien trīs mēneši ko dzīvot. Ko jūs darītu?
Uz šādām pārdomām mani vedināja kāda filma, kuru noskatījos šovakar. Tajā galvenajam varonim tiek konstatēta leikēmija. To iespējams ārstēt, tomēr nepieciešams kaula smadzeņu donors, kura piemērojamība ir ļoti reta. Galvenajam stāsta varonim atlicis dzīvot ne vairāk par trim mēnešiem.
Mēs bieži šķendējamies par to, ka mūsu dzīvē kaut kas nenotiek tā kā mēs vēlamies, viss ir slikti. Varbūt darām kaut ko, ko patiesībā nevēlamies. Atliekam kaut kādas lietas, procesus notikumus, piemērotākam vai labākam laikam. Atliekam arī to brīdi, kad kļūsim laimīgi uz citu dienu. Vai jūs savu dzīvi šobrīd dzīvojat no tiesas tā, kā to patiesībā vēlētos?
Ja jums tagad būtu skaidri zināms, ka līdz jūsu nāves dienai atlikuši trīs mēneši, ko jūs mainītu savā dzīvē? Reiz lasīju pētījumu, ka vairākums cilvēku kardināli mainītu savu dzīvi, darot kaut ko, kas viņiem patiešām sagādā prieku. Kādēļ mēs to nedarām ikdienā?
Man šķiet atbilde ir vienkārša. Ja spējat no sirds, nemelojot sev un citiem atbildēt, ka neko savā dzīvē nemainītu, bet atlikušos mēnešus dzīvotu tāpat kā līdz šim, tad iespējams esat laimīgs cilvēks. Bet visos pārējos gadījumos, vai nav iemesls pārdomāt savas dzīves prioritātes?
Līdzīgu rakstus neizdevās atrast.
Loading ...
nekad neesmu sevi uztvērusi kā laimīgu cilvēku, nemaz nerunājot par to, ka manis dzīvotā dzīve ir laimīga. bet varbūt es laimi neprotu nosaukt vārdā, un tas, kas šķiet ”nekas” ir vistīrākā laime. nez. bet zinu tikai to, ka atlikušos trijos vai cik nu tur mēnešos turpinātu dzīvo kā līdz šim. neko ne mainot, ne cenšoties padarīt nepadarītus darbus. bet, laikam jau tam visam pamatā mana dzīves filosofija – no likteņa neizbēgsi, viss notiek tā, kā notiek un tam tā jānotiek, un steiga līdz šim nekad nav bijusi raksturīga, arī atlikušo daļu dzīves, vai tie būtu trīs vai cik tur tie mēneši, jāpavada nesteidzoties un neaizejot no šīs pasaules labākam nekā esi. bet varbūt es tiesām esmu laimīga?!
Man šķiet, ka ikviens, saskaroties ar tāda veida diagnozi, mainītos. Bet, runājot nedaudz vispārīgāk, ir svarīgi sev atbildēt, vai tu esi apmierināts ar savu dzīvi. Tieši tagad, šajā mirklī. Ja nē, tad tas patiešām ir labs iemesls pārdomāt savas dzīves prioritātes. Jo būt apmierinātam ar savu dzīvi ir.. tāda ļoti forša sajūta! ;)
PS
Biju palaidis garām rudzupuke.net pārmaiņas. Komplimenti, izskatās ļoti labi gan vizuāli. gan satura ziņā.