Kā zēni iepazīstas ar meitenēm
Šodien pavisam nejauši sanāca būt lieciniekam tam, kā zēni mēģina iepazīties ar meitenēm internetā. Līdz šim esmu vairākkārtīgi dzirdējis geju aprindās pozitivizētus izteicienus par to, ka ar meitenēm ir iepazīties vieglāk, tur viss notiek bez spaidiem, maldus un no brīva prāta. Viss ir patiesi, tīri, skaisti un arī pūkaini. Nespēju gan iedomāties pūkainas sievietes krūtis.Nu tad lūk. Sanāca man pār plecu trīs stundu garumā vērot kāda jaunekļa darbības. Un kā iepazīšanās vietu ar savu nākamo «upuri» (lai piedod man meitenes par šī vārda lietojumu) izvēlējās čatu internetā. Lai dzīve neliktos rožu lauks, viņš izvēlējās slaveno anonīmo čatu.
Uzreiz jābrīdina visus, kas vēlas piedalīties šajās sarunās. Kā liecina mana neatkarīgā 3h garā kontentanalīze, tad tur uzturās no intelekta visai tālas personas, lai gan kā zināms – likumus apstiprina izņēmumi.
Visas sarunas sākās gluži kā tajos senajos laikos no IRC. Cik gadi, no kurienes esi, ko dari rīt? Jāpiebilst, ka vērojot sarunas, izdarīju secinājumu, ka puisis par visu makti grib nākamajā dienā ar kādu objektu doties uz kino. Un ne jau kino viņš grib skatīties. Puiša vecums – 21. gads. Ar idiota centību un kretīna neatlaidību viņš visas sarunas uzsāka pilnīgi identiski. Cik gadi, no kurienes esi, ko dari rīt. Interesanti arī, ka ja atbilde netika saņemta 3 minūšu laikā, tika izvēlēts cits sarunas partneris. Vidējais sarunas garums 3-4 minūtes.
Ja kāda no atbildēm nekotējās – spriežot pēc visa puisis meklēja meiteni pilngadīgu, no Rīgas un gribošu iet uz kino – tika izvēlēts jauns sarunas biedrs. Daudzas no sarunu biedrenēm neatklāja savu vecumu vai atbildēja kaut ko izcili debilu stilā – esmu jauna. Vairumos gadījumu, tas radīja iespaidu – esmu tipiskā rakstītāja uz tīņu žurnālu par grūtniecības problēmām.
Paralēli visam šim procesam veiksmīgākās sarunas dalībnieces tika pārceltas uz skype čatu, kur acīmredzot notika tāda kā otrā atlases kārta ar nedaudz garākiem teikumiem.
Trīs stundas vēlāk, pēc ļoti neatlaidīgas sarakstes, puisim joprojām nebija partneres, kura grib iet uz kino. Tomēr grābekļus savā darbībā laikam jau tomēr šis zēns nesaskatīja, lai gan no otras puses – varbūt tomēr nebija izvēlēta pareizā vieta un pareizā auditorija.
Es veicu savu eksperimentu. Iegāju istabā kā vīrietis, kurš meklē vīrieti. Mana saruna ilga aptuveni vienu minūti un bija 3 ierakstus gara. No kuriem 2 ieraksti bija nepieciešami, lai sasveicinātos, bet trešajā es pavaicāju: «Kas jauns pilsētā?» Pēc šī jautājuma mans sarunu biedrs nolēma pamest saraksti.


Foršs blogs. Patīk te palasīties, kaut arī neesmu netradicionāli orientēts.