Rudzupuke.NET

Izkratīju Jums visu savu sakāmo par Golden, bet piemirsu pastāstīt svarīgāko, kā tas ir, ja veselu gadu neej uz bāru un tad pēkšņi izdomā kaut kur aizvilkt savus vecos kaulus. Par kauliem es protams pārspīlēju, bet efekts savdabīgs.

Visupirms, pēc aptuveniem aprēķiniem, nebiju bijis šajā vietā aptuveni gadu. Un godīgi sakot efekts tieši tādas pats, kā toreiz, kad pirmo reizi apmeklēju šāda tipa iestādes. Iespējams tas tādēļ, ka remonts, iespējams tādēļ, ka pēdējā laikā kaut kā sanācis dzīvot vairāk starp normālajiem cilvēkiem.

Tomēr tāda nedrošība un sajūta, ka visi tevi ir pamanījuši gluži kā svaigu gaļu. Lai gan, kas no manis par svaigu gaļu? Teju jāsmejas.  Vēroju Vadim Jazz un domāju, nez vai tā sajūta ir atkarīga no attieksmes, publikas, vides vai varbūt noskaņojuma? Šķiet pa visu bāru saskatīju kādus divus vai varbūt trīs pazīstamus cilvēkus. Pārējie likās kaut kādi mistiski no zemes izlīduši.

Nu labi, daži tomēr bija redzēti agrāk un dažādu iemeslu dēļ nekad nav iepazīti. Galu galā mūsu mazā dīvainā geju pasaulīte jau Rīgā ir ārkārtīgi saspiesta. Pat, ja tu kādu nepazīsti, tad visticamāk tu esi viņu redzējis un, ja nekur citur, tad bibliotēkā jau nu noteikti.

Pirms kāda laika mani pārsteidza ar jautājumu – kā tu izklaidējies, ja neej uz klubiem? Iespējams, ka aktīviem klubu dzīves piekritējiem var šķist, ka pasaulē tā ir vienīgā iespēja atpūsties piedzeroties klubā, tomēr manā gadījumā viss nav tik slikti. Izrādās, ka var atpūsties mežos, purvos, pamestās rūpnīcās un arī kokos.  Galu galā viss tomēr ir atkarīgs no kompānijas nevis vietas.