Rudzupuke.NET

Šodien man bija kāds interesants gadījums. Kāds puisis (lasi – gejs), iekāpjot man autobusā savai līdzbraucējai nodūdoja – redz kur Sapnis. Tā kā manā dzīvē slava man iet pa priekšu jau ne pirmo reizi, tad pie šādiem fanu un līdzjutēju saucieniem jau esmu sen kā pieradis. Tomēr šoreiz stāsts par ko citu. Saķēris nabaga meitenīti pie rokas, ne mirkli neizlaida viņu no sevis, gluži kā pie mātes brunčiem turēdamies. Un dūdoja frāzes «mīļais zaķīti» stilā. Tiem, kas ne pirmo dienu «mūsu parciņā» pastaigājies, tie jau zin, ka šādi ekscesi notiek laiku pa laikam. Un man tiešām nebūtu žēl, ja tas būtu pa īstam, no sirds utt. , bet baidos, ka šis nebija tas gadījums.

Vēl mani interesē, kādu iemeslu dzīti cilvēki tā rīkojas? Var jau būt, ka meitenei ir sastāstīts, ka nav nevienas labākas par viņu uz pasaules, un tieši viņa spējusi viņu izvest no šausmīgajiem maldiem homoseksuālajā pasaulē. Bet varbūt tieši otrādi? Spiediens no ģimenes, radu, draugu, paziņu puses un nihilistiskas frāzes? Vairumam latviešu nav mugurkaula, kādēļ, lai geji, ja jau esam tādi paši kā visi, būtu izņēmums?

Mēs arī zinām gadījumus, kad tas viss beidzās ar laulībām, bērniem un pēc tam šļūkšanu paslepus tumšajās istabās pa kreisi ar zēniem no «citas frontes» (nejaukt ar «CitaDiena»). Bet glupais meitēns gluži vai spiektdams lēkāja apkārt savam pielūgsmes objektam, kurš «beidzot no geja kļuvis par īstu vīrieti».

Kas ar viņiem notiks tālāk, rādīs laiks. Bet kā liecina prakse, 90% gadījumu tas beidzas ar sasistiem traukiem, beigtiem nerviem, saplēstiem traukiem un pavisam kreisu seksu. Un kuram no tā būs vieglāk? Dzimumloceklim nepavēlēsi (…)