idejas un to realizācija
Es nedaudz apskaužu cilvēkus, kuriem ir ko teikt. Nē, tas tomēr ir nepareizs formulējums. Es apskaužu cilvēkus, kuriem ir ko teikt, viņu viedoklis ir konstruktīvs, valoda interesanta un stāstījums plūstošs.
Man reizēm arī tā izdodas uzrakstīt, bet vairāk neizdodas nekā izdodas. Es vairāk esmu ideju ģenerators. Man piemēram ir daudz dažādu krāsainu ideju par visādām lietiņām, ko varētu izveidot. Par laimi, es gana labi pazīstu sevi un pietiekami daudzos gadījumos pat neuzsāku to realizāciju. Dažreiz, kad ideja man šķiet ūberlaba, es tomēr saņemos un to realizēju.
Tomēr šeit nu reiz man jāatzīst savs rakstura vājums. Lai arī manī ir gana daudz degsmes un dzirksteļu, lai īsos termiņos novestu līdz taustāmam rezultātam kaudzēm projektu, manī ir maz degsmju tos ilgtermiņā uzturēt. Es drīzāk varu izgudrot kādu jaunu un atkal to realizēt.
Līdzīgi arī esmu secinājis, ir privātajā dzīvē. Ja tev ir mērķis, tu uz to sniedzies, bet tad, kad tas beidzot sasniegts, tas it kā zaudē mērķi. Tu to esi sasniedzis un iestājas tāds iekšējs apjukums. It kā «še, te nu ir tava laime», bet ko tad, lai tas cilvēks pilnas rokas laimju ar viņu dara?
Līdzīgu rakstus neizdevās atrast.
Loading ...
…bet sasniedzot virsotni un laimīgi pūšoties, parasti paveras skats ar daudz augstākām virsotnēm, kuras nebija iespējams redzēt līdz nebiji uzrāpies tur, kur nupat tiki.
Es pilnīgi piekritu, kad esi saņēmis savu ‘balvu’, ir citas virsotnes arī, bet vienmēr ir jāatceras, ka šo balvu vajadzētu turēt, lai kāds cits to neatņemtu, vai vājuma dēļ to pats nepazaudētu.