Vecums nenāk viens
Atceries to laiku, kad visi bijām jauni, skaisti, par krīzi neko nezinājām un politika mūs vispār neinteresēja. Labi, daudzus no jums tā neinteresē joprojām, tomēr citi tikmēr ir kļuvuši pieaugušāki un vecāki. Sen jau nav vairs rožainie astoņpadsmit. Lai gan godīgi jāatzīst, es no tā vecuma savā dzīvē neko rožainu neatceros. Tas šķita tikpat garlaicīgs kā 16 un 14 gadu vecums.Man šķiet, ka viena no izteiktākajām vecuma pazīmēm ir fakts, ka tu sāc nostaļģiski atcerēties kaut kādus savus dzīves posmus, kuros dzīvot ir bijis savādāk. Kas attiecīgi nozīmē, ka ir kaut kas jau sakrājies par konkrētu laika posmu. Bet, kad īsti cilvēks ir vecs?
Daudzi apgalvo, mēs esam tik veci, cik veci jūtamies. Bet cik vecs tu jūties? Atceros, ka man ilgu laiku bija divdesmit, pēc tam vēl ilgāku laiku bija divdesmit divi. Un tagad es pēkšņi jūtu, ka strauji tuvojas trīsdesmit. Līdzīgi kā tajā CSDD reklāmā, kur motocikla vadītājs tev vienmēr ir blakus.
Mēs visi ik pa laikam pārvērtējam savu dzīvi.
Nē, es nebaidos no vecuma, kā tas varbūt varētu šķist. Tomēr prātā nāk domas par to, ka mēs katru cilvēku atceramies tādu, kāds viņš bija īsi pirms nāves. Līdzīgi kā to dara ABBA, viņi neuzstājas, lai visi viņus atcerētos tādus, kādi viņi bija savos ziedu laikos.
Lasīju par piedzīvojumiem zem matrača svešās gultās. Ja godīgi, neatceros, kad pēdējo reizi esmu gulējis ne savā gultā. Tiešām. Arī mani draugi stāsta, ka kaut kā viss mainījies dzīvē un sava gulta kļuvusi tuvāka. Nav īsti vēlēšanās gulēt citā gultā. Un šeit es nerunāju par to, ko var padomāt ierindas samaitātā domāšana, es runāju par latvieti praktisko. Kuram gribas gulēt vienatnē, izstiept rokas, neklausīties kā otrs krāc, necīnīties par segu (…)
Protams, daudzas lietas var risināt. Nopirkt divas segas, nopirkt divas gultas, bet, ja tā, kādēļ gan dzīvot kopā?
Nē, es neesmu pret gulēšanu zem vienas segas. Tomēr pienāk zināms posms dzīvē, kad tu izvērtē, vai ieguvums no gulēšanas zem vienas segas pārspēj baudu no gulēšanas vienatnē. Ja jūs interesē manas domas, tad domāju, ka atbilde ir kaut kur pa vidu.

vecums reāli nenāk viens…. es nesen biju Jelgavā un atcerējos, kā mes tusējāmies senos labos laikos… ech… tas ir bijis tik sen, bet liekas ka pavisam nesen….
dzīve sākas pēc 30;-) man arī līdz 30 šķita, ka vienam būt ir baigi forši, bet pēc tam pienāca Viņas Majestāte Vientulība. sīkāk šeit: http://klab.lv/users/puisis/835.html