Rudzupuke.NET

Kāds no daudzajiem pasaulē pazīstamajiem filosofiem bija teicis, ka prāts ir visu lietu mērs. Un var viņu saprast, jo tikai ar prātu mēs izmēram savu attieksmi pret kādu cilvēku vai lietu. Tikai ar prātu mēs novērtējam, kas ir tas svarīgais, kas mums kādā patīk, vai tieši otrādi pilnīgi un galīgi nepatīk.

Es vairākas reizes dzīvē esmu nonācis pie secinājuma, ka, lai arī man patīk izmēģināt jaunas lietas, pārbaudīt, kā tās darbojas dabā un bieži vien pašam radīt ko jaunu, es tomēr dziļi dvēselē esmu stagnātisks. Es gadiem pusdienās varu ēst cūkgaļas karbonādi ar ceptiem kartupeļiem.

Atceros reiz mana draudzene vecajā labajā preses namā iesmēja, ka es kā vienmēr ēdīšu to karbonādi, jo neko citu jau es neēdu. Un ir arī zināma taisnība.

Šodien es izdarīju vēl kādu secinājumu – lai arī es ātri pieķeros dažādām lietām un cilvēkiem, ir vajadzīgs samērā ilgs laiks, lai es pie tām pierastu un uztvertu tās kā savas un pašsaprotamas. Piemēram, pirms vairāk kā trīs gadiem es pārcēlos uz pašreizējo dzīvesvietu. Un tikai šodien gatavojot brokastis es sajutos šeit kā mājās, kā vietā, kurā es varu būt es pats un kur man nenoviena nav jāslēpjas vai jāietērpjas kādos sabiedrības uzstādītos rāmjos.

Mūsu sabiedrībā vispār pieņemts daudz ko ielikt rāmjos un uzskatīt, ka kaut kas ir labs vai slikts. Un tad paziņot, ka tam un tam par to un to ir slikta attieksme. Bet ko nozīmē slikta? Šim cilvēkam varbūt kaut kas nepatīk vai neliekas interesants, bet kādēļ uzreiz slikts?

Prātā nāk kādreiz vecmāmiņas teiktais, laikam iz kādas tautasdziesmas – visi manim labi bija, kad es pati laba biju. Tad nu esiet labi pret citiem un varbūt citi būs labāki pret jums. Lai gan grūti, piekrītu, ir grūti būt labam.

Esmu tāds pats puisis, kā daudzi no mums šajā lielajā un krāsainajā pasaulē. Priecājos par tiem vakariem, kad spēju būt kopā ar sevi absolūtā harmonijā un ļaut savam iekšējam es izpausties tā, kā vien viņam tajā vakarā ir gribējies.

Man patīk lasīt, bet diemžēl esmu tam nedaudz par slinku. Man patīk mūzika, kurā varu justies mierīgi un nosvērti. Tomēr reizēm šāda mūzika izrādās ir parasts klusums.

Es ticu, ka pasaule varētu būt labāka, ja ikviens no mums pieliktu savu roku, kaut nedaudz pakustinātu pirkstu, lai tā patiešām tāda kļūtu. Es neuzskatu, ka katrs sīkums ir jāiesaiņo plastikāta maisiņā. Es draudzējos ar atvērtā koda programmatūru un redzu tajā spēku un iespējas.

Es mīlu noskaņas. Es mīlu noskaņu vienatnē, divatā, trijatā un tūkstošu starpā, jo tās ir emocijas, kuras glābj manu dzīvi un palīdz to piepildīt krāsainu un pārdomātu.

Parasti cilvēkiem izlasot šādus tekstus gribas kaut ko atbildēt. Viņi it kā cenšas, jo viņus uzrunā brīvi teksti, kuros nav sarkasma, kuri ir tik emocionāli vienkārši un bezgala patiesi. Tomēr viņi nespēj un sanāk tāds neveikls raustīts teikums.

Jā es esmu ar raksturu, man ir viedoklis, tomēr es to neizsaku par lietām, no kurām neko nesaprotu. Es varu būt jauks, ass un neciešams. Tomēr katrai medaļai ir arī otra puse, un es varu būt arī jauks, patīkams un baudāms. Tas laikam tomēr ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. No tiem, kuriem mēs sevi pakļaujam ik dienu.

Man patīk gudri puiši. Tādi, kuri prot un saprot, ko viņi dara. Man nepatīk cilvēki, kuri iedomājas, ka viņi zin visu, vai iedomājas, ka viņi zin vairāk nekā viņi zin patiesībā. Jā man arī nepatīk muļķi. Es drīzāk esmu no tiem, kas piekrīt, ka cilvēka patiesā būtība ir kaut kur pa vidu. Mēs visi pārāk daudz spēlējam teātri iepazīstoties, un tā ir cena, kas mums jāmaksā par dzīvi šajā sabiedrībā.

Un vēl, šis teksts top sēžot uz grīdas, un tiek rakstīts manuprāt visu laiku labākajā teksta redaktorā – Notepad.exe.

Labi! Mēs visi zinām, ka citiem cilvēkiem ir sekss. Mēs ari zinām, ka citiem viņš ir biežāk, citiem retāk un citiem pavisam reti. Tomēr pēdejā laikā lasot jau atkal TOS sludinājumus, rodas sajūta, ka sekss ir tikai cilvēkiem ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, turklāt tikai tādiem, kas ir izskatīgi, turklāt tikai tādiem, kuri ir gatavi ar šiem ienākumiem dalīties, turklāt darīt to bezkaislīgi un ar vērienu.

Cmon! Cik daudz mums ir šādu vīriešu? Nu, cik?! 5,10,20? Nez vai pieprasījums pārsniedz piedāvajumu jeb varbūt ir otrādi? Arī jaunā Zem matrača (joprojām neesmu izdomājis, kur varētu būt vieta šādām saitēm) bloga autors raksta par seksu. Par daudz seksa, kas būtībā attaisno tradicionālo izpratni par seksu un gejiem. Lūk. Tātad viņš raksta desmit iemeslus, kuri var kalpot kā arguments, lai strauji pārtrauktu iepriekš sarunātu seksa randiņu.

Daniēls raksta gan par netīriem palagiem, gan vietas trūkumu, arī par seksu pie dabas. Protams, krūmu seksa sezona ir sākusies, un tas varbūt ir kā atvieglojums pirms gaidāmās ziemas, tomēr vai cilvēku un līdz ar to arī seksa pludmales smiltīs ir palicis vairāk vai mazāk, man skaidru ziņu nav.

Turklāt, it kā ar to visu būtu par maz, jaunuzceptajā varavīksnes seksa portālā regulāri kāds ieraksta, ka nav ar ko iepazīties un nav ar ko nodrāzties. Un iespējams nav jau arī melots. Mana teorija par to, kādēl cilvēkiem palika garlaicīgi burzēt pa gay.lv, joprojām ir – ierobežoto resursu nepietiekamība. Gluži vienkārši visi savā starpā iepazinās, tie, kuri gribēja arī nodrāzās, tie, kuriem paveicās apprecējās un pārējiem – borings.

Tādēļ ir tikai likumsakarīgs jautājums par to, cik daudz laika būs nepieciešams, lai šajā portālā visi savā starpā iepazītos? Neaizmirstot aspektu, ka daļa ir pazīstama jau no citiem portāliem.