Rudzupuke.NET

Šodien guļot jūrmalā un pieņemot saules peldes domāju, cik ļoti geji sarežģī dzīvi. Kādēļ mums vajag savas pludmales (kur sauļoties kailiem!?)? Kādēļ mums vajag savu taisnību, savus karogus, savus klubus, savus bārus, savas mājaslapas (…)

Ja jau viss ir tā kā mēs to aizstāvam – mēs esam tādi paši, dzīvojam tādu pašu dzīvi, braucam pa tām pašām ielām un iepērkamies tajos pašos veikalos, kādēļ mums vajag kaut ko īpašu? Vai geji ir maza sociāla grupiņa, kurai pietrūkst saites un piederības kādai citai sociālai grupai?

Neliegšos, arī es dažkārt jūtos ērtāk, apzinoties, ka visi ir savējie. Cik savējie ir savēji, domāju daudziem ir gadījies pārbaudīt, bet ne par to ir stāsts. Kur rodas šī vajadzība pēc kaut kā sava, ja mēs tik ļoti vēlamies uzsvērt, ka esam TĀDI PAŠI KĀ CITI?

Laiku pa laikam man dzīvē uznāk tādi periodi, un domāju ne tikai man, kad šī pasaulīte ir līdz brošai un gribas to izslēgt. Padzīvot TUR TAJĀ pasaulē, kurā nav savējo. Patiesībā, vai maz šāds dažādu pasauļu dalījums pastāv? Laikmetā, kur katrs nākamais piedzimušais bērns kļūst biseksuālāks par iepriekšējo.

Reizēm es domāju vai es spētu dzīvot bez gejiem? Ja neņem vērā tīri fizioloģiskas dabas jautājumus. Droši vien spētu. Jo godīgi sakot, nav jau nekāda sapņu auditorija tie geji. Tādi parasti cilvēki vien ir, ar saviem tarakāniem un savām sirdssāpēm.