Alē Hop!
Man ir viens draugs, kura dienasgrāmatu es lasu kā grāmatu. Ir grūti vārdos aprakstīt, cik ļoti baudāmi tas ir. Un katreiz lasot man tas viss, ko viņš sarakstījis vizualizējas acu priekšā, un es it kā dzirdu, ka viņš to stāstītu. Uh, cik spēcīga iztēle.
Reizēm lasot grāmatas arī tā gadās, kad tu iegrimsti grāmatā un savā apziņā sāc zīmēt ainiņas, sižetus, notikumus un redzi kā tas viss attīstās. Man tā bija gan ar Vējiem Līdz, gan Stimts vientulības gadu, Čempionu brokastīm, un citām burvīgām grāmatām, kuru nosaukumus neatceros. Tas laikam tomēr ir iedzimts rakstnieka talants – spēja vizualizēt tevis rakstīto tā, ka lasītājs iztēlojas kā tas viss notiek.
Atceros, kad agrāk jaunībā gribēju sarakstīt romānu par geju dzīvi, sižets joprojām galvā perinās, bet laikam drusku pietrūkst talanta. Vēlāk, kad paaugos, gribēju radīt īsfilmu ar šo pašu sižetu. Šo domu vēl neesmu atmetis, man patīk video un vairāk par pašu video, man patīk to radīt. Pat, ja absolūtā amatiera līmenī, lai gan gribētos ticēt, ka absolūtam, jau kādu laiku esmu ticis pāri.
Līdzīgu rakstus neizdevās atrast.
Loading ...
