Rudzupuke.NET

Mēs dzīvojam visi savu dzīvi, dažreiz pat nedomājot par to, ar ko tā varētu beigties, par to, ka dzīvojam šodien un, ka vislielākā mūsu māka ir nodzīvot skaisti šo dienu, nevis domāt, par to, ka laimīgi būsim rīt, kad nopirksim jaunu auto, vai otrādi, domāt, ak, cik laimīgi mēs bijām vakar, kad dzīve bija skaistāka un zāle zaļāka. Ne velti kāds no filozofiem, ja nemaldos Dekarts, teica, ka laimīgi mēs varam būt tikai šodien, tikai tagad, tikai šajā mirklī. Man liekas, pēdējā nedēļā es beidzot esmu atklājis šī teiciena jēgu un atradis sevi, spējis būt laimīgs katru dienu, padarīt laimīgu sevi pašu es pats, bez trešās puses iejaukšanās. Šodien pēc atgriešanās no nelielas eiforijas +31 grāda temperatūrā, visapkārt redzot civilizāciju un cilvēkus, kas čīkst, cik viņiem ir slikti, kāda viņiem ir depresija. Tas netiešā mērā atgrūž mani no viņiem, es tikai tagad saprotu, cik tāls ceļš viņiem ejams, līdz viņi sapratīs, ka laime ir viņos pašos, nevis trešās puses apstākļos, kas it kā viņus padarīs laimīgus.

Tieši tur ir tas āķis, ka mēs visi ceram un gaidam uz kādu trešo, ka viņš padarīs mūs tik īpaši laimīgus, uz trešajiem notikumiem, faktiem, lietām … Es, piekrītu, ir grūti atrast sevi, savu dzīvi un savu iekšējo mieru, bet tad, kad tu to beidzot esi izdarījis, tu tik ļoti labi proti novērtēt, cik labi tas ir. Visvairāk mani biedē šī dīvainā sajūta, ka tu pats esi šīs laimes ģenerators, kas to visu rada. Tas ir laime esi tu pats. Tas ir nedaudz it kā pretrunā ar to, kā domā visa tā sabiedrības daļa, kurai ir slikti, kura gaida to sapņaino princi baltā zirgā, kas padarīs viņus laimīgus. Vispār nesaprotu, kapēc cilvēki domā, ka laimīgus viņus padarīs cilvēks, nevis kas cits? Vai tad laimi spēj dot tikai izdomāts sapņu tēls, kas atbilst sabiedrības uzstādītiem principiem un rāmjiem? Muļķīgi.

Šovakar dzerot zemeņu kokteili, un svinot to vasaru, kas ir vismaz tūkstots km attālumā no mums, es svinu dzīvi un saprotu – laimei nav rāmju, pat iedomātu nē. Tur jau tā sāls.

vispār pēc noklusējuma cilvēki dalās divās lielās grupās – tie, kuriem ir attiecības (ar tām izrietošajām sekām – “laimīgā” ģimenes dzīve,utt), un tie, kuriem tādas nav, nekad nav bijis un izskatās, ka nebūs.

ja mēs aplūkojam pirmos, tad parasti vieni viņi nemēdz būt ilgi, parasti viņu attiecības ir ilgstošas un stabilas, varbūt nedaudz bālas, bet tādas ir. brīžos, kad viņi tomēr nokļūst brīvā statusā, tas nevelkas ilgi un jau pēc salīdzinoši īsa laika, viņi atkal ir laimīgajā ģimenes dzīvē.

savukārt otrie parasti ir vieni, tie paziņas, kas viņus satiek retāk vai nu redz viņus tikai vienus vai arī katreiz ar kādu citu. diemžēl viņu attiecības (ja tādas vispār ir) ilgst maksimums dažus mēnešus un vairumos gadījumu tās beidzas tā īsti nesakušās. taisnības labad jāpiebilst, ka šīs daudzās attiecības parasti ir ļoti spilgtas, krāšņas un piedzīvojumiem bagātas, kas tiek pavadītas ar plašu emocionālo notikumu gammu.

jāpiebilst, ka paradoksāls fenomens ir fakts, ka abas šīs puses, ļoti regulāri vēlas nokļūt otras cilvēku grupas statusā, tāpat kā tas, ka laiku pa laikam konstatē, ka tā kā viņi dzīvo, tā arī ir labi. protams, abām šīm cilvēku grupām ir raksturīga samierināšanās ar savu stāvokli un sajūta, ka tu pats esi bezspēcīgs kaut ko tajā visā mainīt.

Sveiciens, visiem maniem lasītājiem šajā saulainajā un ļoti vasarīgajā laikā.

Protams, daudzi no Jums šajā laikā dodas uz geju pludmalēm meklēt sev līdzīgos, lai pieņemtu saules (un ne tikai tās) peldes. Šajās brīvdienās pirmo reizi devos inspicēt geju pludmali lielupē, par kuru jau bija sacelta interese varavīksnes portāla diskusijās. Trauksme, protams, bija pamatota. Vietā, kur pagājušo vasar vēl slējās smuki puišu augumi, tagad slejas sievietes ar bērniem, ģevuškas un prosta suņi. Jā, manu mīļo lasītāj, tu esi sapratis pareizi – integrācija un savstarpējā sapratne ir gājusi uz priekšu un tagad tur ir pilns ar (apģērbtiem) naturāļiem.

Protams, nav jau nekāda naida, jo tomēr pašā pludmales galā starp krūmiem un niedrēm slēpjas pa kādam gejam, tomēr to īpatsvars pludmalē ir kļuvis krietni vājāks.

Tomēr zilā drāts vēsta no drošiem avotiem, kalngales geju pludmale sākusi sezonu ar patiesu renesansi. kalngales smiltis jau sen nav redzējušas tik daudz kailu vīriešu vienuviet.

Steidzot baudīt saules peldes, un ne tikai tās, vēlu jums jaukus brīžus.

Tavs zilā telegrāfa ziņu aģents.

jūs zinājāt, ka es esmu skaists? nē ne jau vienkārši skaists, ļooooooooti skais. šodien manī pamodās reāls narciss. gribu iepazīties ar tikpat smuku džeku kā es! viss. un lieta darīta.