Kaut kāds vājprāts
Vispār.
Es jau nerunāju par faktu, kad divi bijušie izdomā, ka viņiem tagad būs grande amore, neskatoties uz to, ka viens par otru ne īpaši labi pirms tam ir izteikušies, bet tas tā. Lai jau cilvēki ir laimīgi, ja viņiem viss izdodas. Es šoreiz par citu.
Atrast kaut ko piemērotu tieši tev ir tikpat neiespējami kā iegādāties jaunus apavus. Labi tas ir iespējami, bet katrs kurš ir mēģinājis ko tādu paveikt, piekritīs – tas ir viens nogurdinoš un ļoti garš process. Visupirms ja jau tu vari atrast vēl kaut ko, kas tev patiktu no ārpuses uz aci, tad atrast kaut ko, kas tev patiktu no iekšpuses, un, kas vēl svarīgāk, kam tu patiktu no iekšpuses brīžiem šķiet gandrīz neiespējami. Tad kā, lai to vispār paveic? Metodam tika?
Var jau pieiet tai lietai kā to dara daudzi – uzdot kaut kādus kontroljautājumus, kas, protams, palīdz atsijāt pirmo kārtu, bet tomēr, nekādu pilnību tu ar to neatradīsi. Labi, pilnība neeksistē, mēs visi to zinam, pietiek izlikties. Un tomēr atrast kompromisu, kas apmierinātu visas puses gan ar piedāvājumu, gan kvalitāti, gan izpildījumu ir vairāk kā komplicēti.
Šorīt guļot gultā un pētot griestus, attinu atpakaļ filmu par vairākiem gadiem un secināju, ka lieldienas bieži beigušās ar kaut kāda rakstura romantiskām attiecībām. Tikai nesapratu kāpēc. Tie taču nav nekādi izmisuma svētki kā, piemēram, ziemassvētki vai jaunais gads. Un tomēr, ko gaidīt šogad? Varbūt labāk izslēgt gaismu, aizvērt logus un nebojāt citiem dzīvi?
Loading ...