Starp mums meitenēm runājot

Rudzupuke.NET

Starp mums meitenēm runājot


pusnaktī vēlā

23.februāris, 2008

Es pirmo reizi piereģistrējos internetā jau tālajā 1999.gada vasarā. Kopš tā laika ir aiztecējis ne mazums ūdeņu un kolas, tomēr kaut kādas pasaules pamatnostādnes nemainās. Dzīve ir palikusi tikpat skarba cik toreiz, tikai toreiz mēs to nepazīnām tik labi, kā pašlaik. Protams, es nepārzinu to pilnīgi, bet tomēr, labāk nekā toreiz.

Nevaru noliegt, ka agrāk ar mani iepazinās vairāk cilvēku, nekā šobrīd. Un tam, saprotams ir vairāki elementāri skaidrojumi: visupirms viņi mani nepazina, nebija nekad redzējuši, otrkārt es biju jauns un skaists (patiesībā es tāds esmu joprojām, tikai to vairs neviens nenovērtē :D ), un treškārt es nepazinu nevienu no viņiem. Šie daudzie faktori ļāva abām pusēm dzīvot ilūzijās.

Šonakt, kāds pateica, ka es dzīvi nedzīvoju, es to domāju. Iespējams, es kādreiz būšot domātājs. Ne tāds, kāds senajā Grieķijā, kas sēž dārzā un pārtiek no tā, ko viņam atnes, bet pārējo laiku domā, bet sava veida mūsdienu domātājs. Manī mīt domas. Un tad es sāku domāt, ja jau es esmu domātājs, tad sanāk, ka manu dzīvi dzīvo kāds cits jeb varbūt tieši otrādi – manas domas ir mana dzīve. Piekritīsiet, skan nedaudz naivi un rada sajūtu, ka dzīvoju kādā šaurā ilūziju pasaulītē.

Nē, līdz ilūzijām šoreiz bija tālu. Sēžot bārā starp cilvēkiem, kurus tu absolūti neinteresē kā personība, piedodiet, bet arī kā seksa objekts nē, ir pilnīgi skaidrs, ka līdz ilūziju un iedomu pasaulei ir tālu. Tā ir pavisam reāla, mūsu geju pasaule – pilna alkohola, mākslas un vientulības. Lai akmeni met pirmais tas, kurš nav juties vientuļš starp “savējiem”, es paklusēšu.

Kāds cits, es pat teiktu bez pieredzes, šovakar teica, viņš regulāri maina nikus, lai cilvēki neiepazītu viņu. Piekritīsiet, smieklīgi. Es laikam neesmu tā audzināts jeb varbūt pats izaudzis, bet tā man liekas muļķīga iezīme. Ko jums tas dod, ka jūs kāds nepazīst ar šo niku? Uzrakstīs par kādu naivuli vairāk un kas notiks pēc tam, kad izrādīsies, ka tas tomēr esat jūs?

Man šķiet tās ir sekas, 9 gadiem onlainā. Tas ir laiks, kurā tevi iepazīst gandrīz katrs, vismaz vizuāli, vismaz niku, vismaz bitu. Lai arī tu ieraudzītu kādu LMA 4.kursa studentu, tas tomēr būtu veltīgi, jo pats fakts, ka tu kādam varētu šķist saistošs ir tikai izsmiekla vērts.

Pievienot komentāru


  • Dienas kadrs

    att



↑ Top