Rudzupuke.NET

Laikam jau svēto mīlētāju diena ir īstā, lai uzrakstītu vēlreiz par tēmu, kas varbūt nedaudz nomāc visus vientuļos jeb brīvos cilvēkus visā pasaulē. Labi, piekrītu. Ne visus, bet noteikti ievērojamu dalu no viņiem.

Prinču meklējumi var izrādīties sasodīti grūti, pat tad, ja ir skaidri zināms, ko mēs meklējam un ko gribam atrast. Visupirms jau tādēļ, ka princis katram ir savādāks, jo pašā būtībā, tas ir mūsu vēlmju apkopojums ideāla izpausmē. Kas savukārt padara pilnīgi skaidru faktu, ka divu vienādu prinču nav, tāpat kā to, ka nav divu cilvēku, kuriem derētu viens princis. Lai gan, ja pat ārēji mums tādu princi izdotos salikt, kas der diviem, tad iekšēji tas noteikti neietu cauri. Jūs taču atceraties – ja kaut kas der visam, tas neder nekam.

Vissāpīgākais jautājums mūsu valstī, un iespējams ne tikai mūsu ir – kur meklēt to nolāpīto princi? Protams, izvēle nav liela, un tomēr, vai iespējams atrast princi, pat skaidri definējot, ko tu meklē? Es varu objektīvi atbildēt – nē. Jo gandrīz neviens nav gatavs būt par princi. Padomājiet paši – jūs esat būt gatavi būt par princi, to vienīgo īsto balto, kurš atnāks un piepildīs kāda cilvēka cerības un ilgas? Es pat zinu, ko jūs teiktu – nē, ne jau es, ko tad es, kāds no manis princis. Labi, kāds cits vēl arī pasmiesies.

Man domāt, esmu nonācis pie secinājuma, kas nebūt nav revolucionārs – prinči ir – un ir ļoti daudz. Patiesībā ikviens no mums var būt princis, tāpat kā ikviens pretimnācējs, jo tieši mēs esam tie, kas princi padara par princi. Nevis kāds cits, mēs tam piedēvējam spējas un īpašības, kuras gribam tajā ieraudzīt, bet patiesībā pietiktu tikai ar spēju pieņemt cilvēku tādu kāds viņš ir.

Tad kādēļ tomēr visi nestaigā laimīgi ar saviem prinčiem padusē? Tādēļ, ka problēma ir mūsu galvā. Mēs kategoriski atsakāmies pieņemt to, kas neatbilst mūsu vizuālajam tēlam. Un es to varu saprast, jo arī pats to nedarītu, iepakojumam ir jāpatīk, jūs taču arī veikalā izvēlaties preces un viens no būtiskiem faktoriem ir kā tā izskatās. Tomēr ar saturu jau ir daudz sāpīgāk, mēs kategoriski norakstam prinčus zaudējumos, ja tiem piemīt, vismaz viena īpašība, kas mums netīk, jo princim tak jābūt ideālam. Tā jau arī ir tā mūsu problēma. Nespējam pievērt acis uz sīkumiem, lai gan varbūt pats cilvēks ir lielisks.

Padomājiet paši, vairums izsvītroto prinču ir izsvītroti smieklīgu iemeslu dēļ, vismaz no šodienas viedokļa raugoties noteikti. Un, ja kāds teiks, ka tā nav, ziniet viņš melo, jācer, ka vismaz tikai citiem, bet ne sev.

Līdzīgi raksti:

• izvēles jautājums Turpinot jau iepriekš iesākot tēmu par mūsu gadsimta prasībām, šodien ēdot grauzdētu baltmaizi ar dzērveņu ievārījumu man radās dažas atbildes un arī daži jautājumi. Kā tas nākas, ka gribulīšu čatā...