mūsu gadsimta prasības
Es atkal parunāšu par laikmetu kurā mēs dzīvojam. Mūsdienu tehnoloģijas, kas burtiski nemitīgi ienāk katrā mūsu mājā ir atstājušas savas pēdas uz iepazīšanās tehniku, kas arī apceļo daudzas jo daudzas mājas. Es runāju nopietni. Atceraties deviņdesmitos? Toreiz geji iepazinās stacijas tualetē, skvērā pie universitātes, arkādija parkā un piektā gada parkā. Nu jā, vēl bija sludinājumi CM Peklama. Cik daudzi no Jums šodien būtu gatavi iepazīties šādā veidā? Droši vien retais, un tie retie visticamāk ir asu izjūtu cienītāji.
Elektriskie sakaru kanāli ir ienākuši mūsu mājās. SMS čati, internets, sludinājumi, iepazīšanās portāli, kuros varam atķeksēt, pret ko potenciālajam mīļākajam drīkst būt alerģija un pret ko nē. Un pasarg Dies, ja kāda ailīte nesakrīt – viss čau, tu neesi mans īstais, vienīgais. Varētu pat teikt, ka šis mūsdienu elektronikas laikmets ir padarījis mūs izvēlīgus. Neviens nevēlas skriet uz aklajiem randiņiem, tā vietā mums ir elektroniskie randiņi, elektroniskā mīlestība (vai jūs jau norādījāt savu partneri?) un elektroniskā šķiršanās.
Viss aiziet daudz tālāk, tad, kad ērtības kļūst dominējošas. Atceros vēl pirms pāris gadiem ar šķobīšanos apkārtējie uztvēra atbildi – bildes nav. Mūsdienās, ja tu kādam to pateiksi, visi sāks skaļi smieties. Un no tiesas ir arī par ko, digitalizācija un fotoaparāts, kas drīz būs iebūvēts arī poda vākā spēj nofotogrāfēt visu. VISU. Atsūti man savu aknu fotogrāfiju, vai plaušu un tad mēs parunāsim. Jūs smejaties? Nevajag, drīz jau mēs apmainīsimies arī ar tām. Ir taču tik jauki atkailināties.
Nu labi nopietni. Katrs brīvs un dabonams cilvēks laiku pa laikam apmeklē kādu no tām vietām, gribu sludinājumus vai čatu, un katra no tām sarakstēm ātrāk vai vēlāk nonāk pie bilžu apmainīšanās jautājuma. Katrs kurš ir to darījis vairāk kā vienu reizi, droši vien arī ir dzirdējis – pirmais bildi nesūtu. Un tad nu sākās. Cik daudz reizes jūs esat atteikušies no tālākās sarakstes šī iemesla pēc? Un kapēc vispār rodas šāda problēma? Neviens negrib pirmais sūtīt bildi, kapēc? Ja nu otrā galā izrādās krokodils jeb arī paziņa? Kopš kura laika mēs vairs nemākam pateikt nē? Un tad vēl ir trešā grupa, pat ja tu piekrīti aizsūtīt bildi pirmais, tu nekad nesaņem atbildi – labākajā gadījumā, sliktākajā – tas ar ko tu sarunājies vienkārši pazūd, un es zinu tas nenotiek tikai ar mani. Tad kas jums visiem kaiš?
Bieži tiek uzdots jautājums kapēc gay.lv čatā nekas nenotiek – tapēc, ka visi viens otru pazīst, tapēc, ka var apskatīt bildi un tapēc, ka visi tie paši cilvēki sēž gribu un nesūta bildes, cerot, ka atnāks princis, kuru neviens nepazīst, vismaz nav redzējis un paziņos, ka mīl mūs. Esiet reālisti, tā nenotiks. Es, protams, neesmu objektīvs, un nezinu, kas notiek ar tiem, kuriem nav bildes un kas mēģina sarakstīties savā starpā gaylv rindās, vai tur notiek tāda paša tiepšanās ar bilžu rādīšanu, tomēr, ja pat ir cilvēki, kas savas bildes neatļaujas parādīt pat tad, ja ir redzējuši manējo, gribas teikt kāda profila vārdiem – ja tev nav publiski apskatāma bilde, neraksti man!
Cilvēki, kļūsim vienreiz pieauguši!