Rudzupuke.NET

ja neesat pamanījuši, laiks nav apstājies, tas turpina savu ritējumu neatkarīgi no mūsu utopijām, bet ne par to es gribēju šoreiz parunāt.

es domāju par cilvēkiem, kas dzīvo mums visapkārt. mēs visi savā dziļākajā būtībā esam egocentriskas būtnes, kas griežas ap savu asi. grozi kā gribi, mēs esam mēs paši. mūsu dzīve iemāca mums būt vislabākajiem, visskaistākajiem, visneaizstājamākajiem un tad cilvēki brīnās, ka nevar sarunāties. vispār cilvēki brīnās, lai gan nekas viņus sen vairs neizbrīna.

vakar zelta putekļos, bija atkal atnākušas dāmas. perfektas, sakoptas, neuzkrītošas un mazliet cēlas. es ar acs kaktiņu paskatījos, jo brutāli skatīties nebūtu pieklājīgi. un tad es padomāju – tie droši vien ir smuki puiši, lai gan tas viņas varētu aizvainot.

cilvēki arvien biežāk strīdas. tā ir mūsu gadsimta nelaime, visi jūtas pārāk gudri, pārāk pareizi. cilvēki nesaprotas, jo arvien biežāk dzīvo savā nevis kopējā pasaulē. mūsu laikmets mūs maina. es tikai neesmu pārliecināts, ka uz to labāko pusi.

Līdzīgi raksti:

• Jums atlikuši 3 mēneši Iedomājieties, ka jūsu dzīvē pēkšņi noticis kas tāds, kā rezultātā jums atlikuši vien trīs mēneši ko dzīvot. Ko jūs darītu? Uz šādām pārdomām mani vedināja kāda filma, kuru noskatījos šovakar....